Uguns ieguve

Ievads

Attēls: Uguns ieguve 01

Kā jau ierasts Latvijā rudens atnāk ar jaukām un saulainām dienām, vēsiem vakariem un naktīm. Kaut arī ir atsevišķas lietainas dienas, tas tomēr netraucē doties pārgājienā vai pastaigā, izbaudot rudens krāšņumu dabā. Un ugunskurs pārgājiena atpūtas laikā noteikti radīs patīkamu miera un siltuma sajūtu.

Mūsdienās ir pieejami dažādi palīglīdzekļi (magnēzija stienītis, kramiņš utt.), nerunājot par sērkociņiem un papīru, kurus paņemot līdzi, uguns ieguve ir atrisināta. Šoreiz es gribētu padalīties pieredzē kā rīkoties situācijā, kad nekas no iepriekšminētā nav līdzi un arī lai paplašinātu zināšanas, prasmes un iemaņas uguns ieguvē, jo sagatavotam dažādiem „pārsteigumiem” dabā ir lielākas iespējas veiksmīgi tikt ar to galā.

Uguns ieguve ar berzes palīdzību

Ugunskura iekurināšana ar berzes palīdzību ir viena no visvecākajām uguns ieguves metodēm un ne ar ko būtiski neatšķiras no jebkuras citas uguns iegūšanas veidiem. Tāpat ir nepieciešams padomāt par iekures materiāliem un malku. Papildus ir vajadzīga rūpīgāka sagatavošanās tieši berzes mehānisma izveidei (nosauksim to „URBIS”). Vietā, kur veidot ugunskuru, malku var atradīst, bet ar iekures materiālu iesaku domāt jau laicīgi. Esot maršrutā nekad nevar zināt kad, kur un pie kādiem apstākļiem būs nepieciešams ugunskurs, tāpēc gudri ir iekures materiālu sākt vākt no paša pārgājiena sākuma. Rudenī un jo īpaši aizdedzinot ugunskuru ar URBJA palīdzību, var izmantot sekojošas lietas: sausu zāli un/vai lapas, šā gada papardes lapas, sausos ķērpjus, kas atrodami gan uz lapu kokiem, gan skuju kokiem un šajā gadalaikā tie ir patiesi sausi, bērzu tāss, smalkos egļu zariņus. Papildus iepriekš minētajam būs nepieciešams sauss, aptuveni 7 – 10 cm diametrā un 30 cm garš koks, 70 cm garš un 2 cm diametrā liels zaļš koka zars (loka izveidei), 3 – 5 mm resna virvīte, aptuveni plaukstas lieluma akmens, kā arī nazis.

Loka izveide

Attēls: Uguns ieguve 02

Paņemiet aptuveni 70 cm garu un aptuveni 2 – 3 cm diametra lielu, stipru, augoša koka zaru. Mazliet ieliecot koka zaru, iesienat virvīti, izveidojot – LOKU. Loka virvē vēlāk iestiprināsiet izveidoto urbi. Ja nav pa rokai nevienas virvītes, labi noder arī kvalitatīva zābaku vai botu šņore.

Pamatnes izveide

Attēls: Uguns ieguve 03

No iepriekš atrastā 7cm resnā un 30cm garā zara, ar naža palīdzību ir jāatcērt aptuveni vienu ceturtdaļu no tā vienas puses un aptuveni vienu trešdaļu no pretējās puses.

Attēls: Uguns ieguve 04
Attēls: Uguns ieguve 05

Šīs atcirstās daļas vēlāk izmantojiet urbja izgatavošanai. Atlikušo plāksni ar naža palīdzību nolīdziniet pēc iespējas taisnāku, lai izskatītos kā dēlītis.

Urbja izveide

Attēls: Uguns ieugve 06

No atcirstajām plāksnēm izveidojiet 8 stūrainu mietiņu. Mietiņa vienu galu izveidojiet šaurāku un spicāku, kas balstīsies urbja pamatnē (akmenī). Šim galam jābūt pēc iespējas smalkam, lai mazinātu berzi. Savukārt otru mietiņa galu atstājiet aptuveni 1,5 cm platu ar konusa veida galu. Šis būs tā saucamais urbja grieznis, kas veidos koka putekļus. Skaidas, kas rodas pamatnes un urbja izveides gaitā, savāciet un sasmalciniet, jo tās būs nepieciešamas vēlāk pie iekures materiāla.

Urbja pamatnes izveide

Attēls: Uguns ieuve 07

Urbja pamatnei var izmantot aptuveni plaukstas lieluma akmeni, kuru būtu ērti turēt rokās. Akmenim nepieciešama iedobe, kuru papildus padziļiniet ar naža rokturi.

Ja gadījumā pa ceļam nav izdevies atrast nevienu piemērotu akmeni, šo pamatni var izveidot no koka, attiecīgi tādā pašā lielumā. Vēlams izmantot augoša koka gabalu, tas samazinās berzi ar urbi.

Iekures materiāla sagatavošana

Ir pienācis laiks iekures materiāla sagatavošanai. No iepriekš savāktās sausās zāles, lapām un ķērpjiem izveidojiet vīstokli, lai tā vidusdaļā būtu visātrāk uzliesmojošie elementi, piemēram, smalkie ķērpji vai sausā zāle, aizgājušā gada papardes lapas, smalkās sausās skaidiņas, bet apkārt savukārt, lai paliek lielāki gabali – lapu kāti, lielie zāles stiebri utt. Vidusdaļā izveidojiet mazu bedrīti oglītei, bet pašu vīstokli izveidojiet kā ligzdiņu, lai to viegli būtu paņemt ar plaukstām. Turpat tuvumā sagatavojiet atlikušās sastāvdaļas ugunskuram - skaliņus, sausus zariņus, ko pēc iekura aizdedzināšanas liksiet virsū jauniegūtajai ugunij.

Viss ir sagatavots „urbšanai”. Lai uzsāktu uguns iegūšanu, izveidotajā koka plāksnītē iegrebjiet iedobi jūsu urbja platumā un aptuveni 5mm dziļu. Vispirms iestipriniet urbi, aptinot to vienreiz ap virvi, kas satur loku. Ar vienu roku pieturiet lai urbis neizkristu no virves, bet ar otru roku paņemiet urbja pamatni (akmeni) un piespiediet ar to urbi no augšas. Tikai tad, kad urbis stāv stabili, ieņemiet pozīciju, kas ļauj veikt pilnu kustību, līdzīgu kā zāģējot ar rokas zāģi. Lai urbšanas laikā noturētu urbi stabili un veiktu pēc iespējas efektīvāku koka skaidiņu ieguvi, kreisās rokas apakšdelmu (urbja pamatni) turiet stipri atbalstītu pret kreisās kājas apakšstilbu, balstoties uz labā ceļgala tai, lai netraucētu loka virzīšanai. Tikai pietiekami ērta un stabila ķermeņa poza ļaus veikt ilgstošu un kvalitatīvu urbšanas procesu.

Sākotnēji veiciet urbšanu diezgan stipri uzspiežot uz urbja pamatnes, lai nelīdzenā urbja daļa un pamatnē iegrebtā iedobe pieslīpējas viena pie otra. Kad sāk parādīties viegli pelēcīgi dūmiņi, turpiniet enerģiskāk kustināt loku un aptuveni pēc 10 sekundēm sākotnējā urbšana ir galā. Tagad atliek iegrebt tajā iedobi, kas ir viens no galvenajiem lielumiem, lai iegūtu labu un jaudīgu ogli. Ieteicamais iedobes izmērs ir 1/8 daļa no urbuma riņķa līnijas, bet tās spicīte ir vienu trešdaļu no urbja centra.

Pēc iedobes izveides viss ir gatavs, lai ķertos pie ogles ieguves un ugunskura iekurināšanas. Pirms uzsāciet darbību, pārliecinieties vai iekures materiāli ir rokas attālumā un lai nekas netraucē loka brīvai kustībai. Svarīgi ir lai pārlieku stiprs vējš nepūš uz ogles veidošanās vietu. Vējš sākotnējo koka putekļu masu var pūst prom un tādejādi būs jāpatērē krietni lielāks laiks un pūles, lai iegūtu pietiekami lielu koka putekļu daudzumu no kā vēlāk izveidosies ogle. Zem koka pamatnes obligāti novietojiet bērza tāsi, vai kādu lielāku lapu, uz kuras krāsies koka putekļi un veidosies oglīte.

Attēls: Uguns ieuve 08

Urbjot sākotnēji spiediet vairāk uz urbja pamatnes, lai veidojas koka putekļi ar melnu krāsu, parādīsies vāji dūmi. Ir jāiegūst divas reizes lielāku koka putekļu kaudzīti par izgrebto iedobi koka pamatnē.

Attēls: Uguns ieuve 09

Kad ir iegūti pietiekami daudz melnās krāsas koka putekļu masas, samaziniet spiedienu uz urbja pamatnes un palieliniet loka kustības ātrumu, lai aizdedzinātu iegūto koka putekļu masu. Kad ir redzams vienmērīgs dūmu mākonītis ap urbja galu, pārtrauciet urbšanas procesu. Uzmanīgi, neizjaucot izveidoto koka putekļu kaudzīti, kurā kvēlo maza oglīte, noņemiet koka pamatni un ļaujiet oglītei dabūt gaisu.

Attēls: Uguns ieuve 10

Šis ir laiks, kad var mazliet atgūt vienmērīgu elpošanu. Nesteidzieties. Šī pauze var būt pat līdz 15 sekundēm, kamēr oglīte pieņemas spēkā. Mazliet papūšat, lai tā kļūst patiesi lielāka un uzmanīgi ar visu paliktnīti to pārceliet uz sagatavoto iekures materiālu. Ielieciet oglīti iepriekš sagatavotā iedobē un mazliet pieveriet iekures materiālu. Pieceļaties kājās, ar muguru pret vēju un viegli pūšot, ļaujiet oglītei aizdedzināt iekures materiālu.

Attēls: Uguns ieuve 11

Kad sāk parādīties kupli pelēki dūmi, novietojiet to atkal uz zemes un variet turpināt pūst, lai nodrošinātu secīgu uguns iedegšanos. Kad sāk parādīties liesmas, turpiniet pievienot smalkās koka skaidas un mazus sausus zariņus.