Sasalušu ūdens krātuvju šķērsošana

Ievads

Ņemot vērā Latvijas klimatiskos apstākļus, temperatūras svārstības, vēju un sniega segu, pārvietošanos ir pietiekami apgrūtināta gan pa ceļiem, gan arī ārpus tiem.

Neskatoties uz to ziemai ir pietiekami daudz priekšrocību. Sniegs aizsargā no vēja un aukstuma un ir lielisks celtniecības materiāls. Sniegu var kausēt un iegūt ūdeni, savukārt aizsalusi upe var palīdzēt saīsināt maršruta garumu.

Svarīgi ir pieminēt dažus trūkumus. Sniega kvalitāte un dziļums apgrūtina pārvietošanos situācijās, kad nav slēpes vai sniega kurpes, jeb attiecīgi aprīkots autotransports. Sniegs apslēpj apvidus kontūras un apgrūtina orientēšanās spējas – aizsalis un apsnidzis ezers izskatās ļoti līdzīgs apsnigušai pļavai.

Ziemas apstākļi pieprasa lielāku un rūpīgāku ekipējuma sagatavošanu un uzturēšanu gatavībā. Organizējot un plānojot pārvietošanos ziemā, ir jāsaglabā princips: 45–50 minūtes pārgājiens, 10–15 minūtes atpūta. Atpūtas laikā ir jādzer silts dzēriens un lai saglabātu jauniegūto ķermeņa siltumu, jāuzvelk siltā jaku un cepure. Ja temperatūra ir zem -20 grādiem, pārvietošanās laiku ir jāsamazina līdz 35-40 minūtēm. Līdz ar to samazināsies arī apstāšanās pauzes.

Sasalušu ūdens krātuvju šķērsošana

Ūdens krātuves, kuras ir pārklātas ar pietiekami biezu un labas kvalitātes ledu būtiski samazina maršruta garumu, bet ir jābūt uzmanīgiem un jāveic ūdens šķēršļa izlūkošana un apskate pirms to šķērsot. Tabulā zemāk ir parādīts cik biezam minimāli ir jābūt labi sasalušam ledum, lai noteikto ūdens krātuvi būtu iespējams šķērsot droši.

Kopējais svars Nepieciešamais ledus biezums Minimālā distance starp personām/ līdzekļiem Minimālais ātrums Max. Ātrums
Slēpotājs ar mugursomu un ieroci 150kg 5cm 5m
Sniega skuters ar divām personām 500kg 10cm 50m
Transports ar kopējo masu 6,5t 6,5t 30cm 50m 3km/h 20km/h

Pirmā ledus (biezuma) veidošanās ātrums centimetros ir vienāds ar kvadrātsakni no diennakts vidējās temperatūras reizināt ar 1,6. Piemēram, naktī -15, dienā -3, vidējā diennakts temperatūra -9, √9 = 3 x 1,6 = 4,8cm diennaktī.

Jau no paša ledus veidošanās sākuma uz ūdenskrātuvēm izveidojas tā saucamās bīstamās vietas (sk. attēlu zemāk), no kurām būtu jāizvairās un jāpievērš papildus uzmanība.

Attēls: Bīstamas vietas

Kā atsevišķs cilvēks ar ekipējumu un slēpēm, kas ir ielūzis ledū, vienatnē ir diezgan zemas cerības izkļūt no tā bez palīdzības. Slēpojot var pietiekoši tālu nokļūt no krasta pa plānu ledus kārtu līdz tā neiztur jūsu svaru. Cenšoties tikt ārā no ūdens tievā ledus kārta lūzīs zem ķermeņa svara un izkļūšana no āliņģa var būt ievērojami apgrūtināta. Var gadīties ilgi cīnīties pa ūdeni un lauzt tievo ledus kārtu līdz pietiekami bieza ledus kārta spēs izturētu. Visticamāk tad būsit pārāk nosalis un piekusis, lai sevi dabūtu ārā no ūdens. Izkļūšanu no ūdens vēl vairāk var apgrūtināt ekipējums, piemēram, slēpes, kas ķeras aiz ledus malas. Tādēļ ir nepieciešams rūpīgi un pārdomāti sagatavoties ūdens krātuvju šķērsošanai.

Sagatavošanās

Ja komandai ir nepieciešams šķērsot ūdens krātuvi, kuras ledus biezums nav pirms tam pārbaudīts, tad kā pirmajam cilvekam ir jābūt smagākajam, kuram ap vidu ar apsieta 10 m gara drošības virve. Viņa jostai ir jābūt nostiprinātai uz mugursomas.

Attēls: Slēpot komandā

Visi komandas locekļi:

  • Slēpo kājas ieliekot stiprinājumos, bet neaiztaisot tos ciet;
  • Slēpju nūjas tur vienā rokā, neizverot roku caur nūju cilpu;
  • Mugursomu nes uz viena pleca;
  • Ieroci nes siksnā ap kaklu;
  • Ragavas velk ar vienu roku, bez piekabināšanās.
Attēls: Uzmanību

Darbība ielūstot ledū:

  • Vispirms ir jāapgriežas ar skatu virzienā no kura nācāt;
  • Pēc 10-15 sekundēm ūdens būs ticis cauri jūsu apģērbam - sirds ritms strauji paātrinās, tādējādi cenšoties sasildīt auksto ādu, un asinsspiediens paaugstinās. Centieties kontrolēt elpošanu – jāelpo dziļi un lēni, lai ķermenis ātrāk nostabilizē sirdsdarbību. Pēc brīža sirds ritms normalizēsies, elpošana kļūs kontrolējama. Tagad svarīgi ir pēc iespējas ātrāk izkļūt no ūdens;
  • Novelkat slēpes un cenšaties tās izvilkt no ūdens;
  • Noņemat somu un noliekat to pēc iespējas tālāk no ielūšanas vietas;
  • Ja ledus ir pārāk plāns un lūzt, neļaujot jums izkļūt no ūdens, biedriem jāorganizē jūsu izvilkšanu no ūdens;
  • Cilvēks, kas jums palīdz – noguļas uz ledus zem sevis novietojot slēpes, lai palielinātu laukumu uz kuru tiks izdarīts spiediens;
  • Atsperaties stingri, it kā peldot, cenšoties nokļūt uz āliņģa malas;
  • Palīdziet ar slēpju nūju ieķerties ledū āliņģa malā.
  • Vienmēr izlūkojiet ledus stāvokli pirms šķērsošanas;
  • Vienmēr izlūkojiet ledus stāvokli pirms šķērsošanas;
  • Izmantojot vecas pēdas, esiet īpaši uzmanīgi.

Darbība pēc izkļūšanas no ūdens:

  • Kāds no grupas sagatavo palīdzības vietu ielūzušajam komandas biedrim.
  • Izklāj paklājiņu, atrod sausas siltās drēbes (zeķes, džemperi, bikses, cimdus, jaku, cepuri);
  • Ja ir iespējams, iekur ugunskuru;
  • Palīdz iekritušajam noģērbties;
  • Dod cietušajam dzert siltu ūdeni, likt cietušajam kustināt muskuļus (lēna skriešana, roku, kāju vēzieni).

Kopsavilkums

Kaut arī ziemas izdzīvošanā būtiska nozīme ir labai fiziskajai sagatavotībai, labām iemaņām izmantot sev pieejamo ekipējumu un rūpes par sevi, tomēr nonākot ūdenī šķērsojot ūdenskrātuvi var gūt diezgan nopietnus apsaldējumus vai pat zaudēt dzīvību. Pirms došanās uz ledus, vienmēr ir jāizvērtē risks.