Kas jāzina, atrodoties lauka apstākļos ziemā

Ievads

Nokļūstot jebkāda tipa ziemas apstākļos, ir jāpatur prātā viena lieta – jums pašiem jāparūpējas par sevi un par saviem komandas biedriem. Neparastie ziemas apstākļi un situācijas var būtiski ietekmēt domāšanas spējas un apgrūtināt uzticēto uzdevumu izpildi. Cita cilvēka ziemas pieredze var paplašināt zināšanas, bet bez personīgās prakses tās var izrādīties nederīgas.

Kā aukstums ietekmē

Cilvēka ķermenis vislabāk funkcionē kad apkārtējā temperatūra ir + 27 °C, pie kam tas ir ķermeņa miera stāvoklī. Pie šādas apkārtējās temperatūras cilvēka ķermenis nesvīst, tas neizraisa drebuļus lai sevi sasildītu. Ādas temperatūra pie šādas temperatūras ir ap +33 +34 °C.

Ķermenis nepārtraukti rūpējas par to, lai tā iekšējā temperatūra būtu ap + 37 °C, jo šāda temperatūra ir nepieciešama ķermeņa vitāli svarīgo orgānu funkcionēšanai. Ziemas apstākļi būtiski apgrūtina šādas temperatūras noturēšanu. Tāpēc ir jāpievērš nopietna uzmanība apģērbam, mērenām kustībām, lai nebūtu auksti un lai nesaltu, pārtikas izvēlei un šķidruma nozīmei.

Kā ķermenis regulē temperatūru

Ķermenis ar asinscirkulāciju, svīšanu un trīsām (drebuļiem) nodrošina normālu temperatūru smadzenēm, mugurkaulam, sirdij, plaušām, aknām un nierēm.

Asinscirkulācija

Ķermenis regulē temperatūru ar asinscirkulācijas palīdzību. Paaugstinoties ķermeņa temperatūrai asins tiek vairāk pumpētas uz ādas virskārtu ar mērķi atdzesēties. To pierāda ādas sārtums, kad mums ir par karstu, savukārt ādas krāsa kļūst krietni bālāka, ja mums sāk palikt vēsi. Tas nozīmē, ka asinis tiek mazāk pumpētas uz ādas virskārtu, jo ir jāsaglabā siltums ķermeņa iekšpusē. Kad tas notiek mūsu ekstremitātes paliek stīvas. Ja temperatūra rokās nokrītas līdz +15 °C, pirksti kļūst stīvi un mēs tos nespējam izmantot. Šādā situācijā atvērt mugursomu, jaku vai novilkt slēpes ir neiespējami.

Liels siltuma zudums notiek caur galvu. Ķermenim ir jānotur konstanta temperatūra smadzenēm, lai tās pilnvērtīgi pildītu savas funkcijas, bez tam smadzenēm ir nepieciešams skābeklis. Līdz ar to ķermenis nevar samazināt asins cirkulāciju uz galvu. Ja cilvēks nevalkā cepuri pie gaisa temperatūras -10, tad caur galvas ādu viņš zaudē 50% ķermeņa siltuma, bet pie -20 70%.

Svīšana

Kā jau noskaidrojām iepriekš, fiziskās slodzes vai pārāk biezas apģērba kārtas ietekmē ķermeņa temperatūru. Lai samazinātu paaugstinātu ķermeņa temperatūru, palielinās asins cirkulācija uz ādas virskārtu lai notiktu dzesēšanos, bet ja tas ir nepietiekami, sākas svīšana. Ķermenis centīsies atbrīvoties no mitruma – sviedriem, kas prasa papildus siltumu no ādas un tas nozīmē, ka asins temperatūra ādas virskārtā samazinās un līdz ar to samazinās arī ķermeņa temperatūra.

Svīšana notiek nepārtraukti, arī aukstos laika apstākļos. Ar svīšanu apmēram 0,5 l līdz 1 litram šķidruma ķermenis zaudē katru dienu, bet pie smagas fiziskas slodzes līdz pat 4 litriem šķidruma. Lai novērstu lieku ķermeņa svīšanu pie noteiktas slodzes un apkārtējās temperatūras ir nepieciešams pareizi izvēlēties apģērbu. Sena ziemeļnieku paruna vēsta: „Kas svīst, tas mirst”. Tāpēc ir svarīgi saskaņot apģērbu kārtas ar slodzi, lai nesvīstu un arī nesaltu.

Attēls: Svīšana

Slodzes laikā nepieļaujot intensīvu sasvīšanu ventilējiet sevi:

  • atverot jaku pie kakla;
  • novelkot cimdus;
  • novelkot uz brīdi cepuri;
  • attaisot bikšu priekšu.

Savukārt pie apstāšanās uzvelkat siltu jaku un siltāku cepuri, nepieļaujot ķermenim strauji atdzist.

Trīsas

Attēls: Trīsas

Trīsas ir muskuļu īslaicīga saraušanās ar mērķi palielināt ķermeņa temperatūru. Tas var sākties ļoti mierīgi, bet izvērsties līdz nekontrolējamu visa ķermeņa raustīšanos. Trīsas ir ķermeņa dabīga reakcija pret atdzišanu un signāls jums, ka kaut kas ir jāsāk darīt, lai sasildītos – apģērbties, kustēties vairāk vai intensīvāk, ēst un dzert kaut ko siltu. Lai sasildītos veiciet vēzienus gan ar rokām, gan kājām, tādējādi piegādājot siltās asinis uz pirkstu galiem.

Vēja ietekme

Bezvēja apstākļos un pie minimālas kustības ap cilvēka ķermeni izveidojas silta gaisa slānis, kas kalpo kā papildus aizsargbarjera pret aukstumu, bet vējainos apstākļos šis slānis tiek aizpūsts vai nepārtraukti aizvietots ar aukstu gaisu. Vējš palielina ķermeņa atdzišanu. Tabula zemāk demonstrē vēja ietekmi pie noteiktas apkārtējās temperatūras.

Vēja ātrums Gaisa temperatūra C
m/s km/h 0 -5 -10 -15 -20 -25 -30 -35 -40
2 7 -1 -6 -11 -16 -21 -27 -32 -37 -42
5 18 -9 -15 -12 -28 -34 -40 -47 -53 -59
8 30 -13 -20 -27 -34 -41 -48 -55 -62 -69
16 60 -18 -26 -34 -42 -49 -57 -65 -73 -80
25 90 -20 -28 -36 -44 -52 -60 -69 -77 -85

zems
risks
liels
risks
ļoti liels risks

Ķermeņa temperatūras zudumu ietekmē vairāki faktori: vēja stiprums, kāda tipa apģērbs ir mugurā, kā arī tas vai ķermenis atrodas miera stāvoklī, kustībā vai guļ sniegā. Kā redzams no tabulas, risks iegūt apsaldējumus pastāv arī pie apkārtējās temperatūras mīnus 5 grādi pēc Celsija, ja vējš ir ap 8m/s., kas būtībā ir normālas ziemas dienas apstākļi.

Mitruma ietekme

Nopietnus apsaldējumus ir iespējams iegūt arī pie gaisa temperatūra virs nulles, ja apģērbs vai apavi ir mitri. Mitrs gaiss saldē daudz vairāk nekā sauss gaiss. Tas galvenokārt ir tādēļ, ka lai uzsildītu ūdens molekulu, ir jāpieliek daudz lielāks siltuma daudzums nekā gaisa molekulu.