Mācīšana un mācīšanās

1. Ievads

Globalizācija, internets un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju straujās izplatīšanās rezultātā mācīšanās ir kļuvusi par nozīmīgāko kompetenci, lai gūtu panākumus dzīvē, sabiedrībā un darbā. Vēl 90os gados uzskatīja, ka pietiek ar lasīšanas, rakstīšanas un rēķināšanas prasmēm, lai varētu veiksmīgi risināt modernās pasaules izaicinājumus. Šodien saskaramies ar realitāti, kurā cilvēkam nepārtraukti jāapgūst jaunas kompetences un jāaktualizē esošās. Šīs attīstības blakne ir, ka izglītība iziet ārpus tradicionālajām skolas un citu mācību iestāžu sienām. Brīvi pieejams saturs, kādu to piedavā Khan Academy (resurss ar 3200 izglītojošiem video klipiem), videolectures.net (portāls ideju un zināšanu apmaiņai), Coursera (brīvi tiešsaistē apmeklējami universitāšu kursi) un citi tiešsaistes risinājumi, drīz piesaistīs vairāk studentu, nekā fiziskas mācību iestādes.

Caur gadsimtiem ir attīstītas neskaitāmas teorijas par to, kā cilvēks mācās. Tradicionāli mācīšanās pētniecība iekrita filozofijas laukā. Tikai 19. gadsimta otrajā pusē sāka zinātniski pētīt, kā darbojas mūsu atmiņa. 1970os un 80os gados psihologi bija galvenais virzošais spēks mācīšanās jomā. Bet vēl nesenākā pagātnē neirozinātne turpina sniegt jaunus ieskatus smadzeņu un atmiņas darbība. Sekojošās sadaļas apskata dažas no šīm mācīšanās teorijām un piedāvā secinājumus, kas turpina būt nozīmīgi.

2. Informācijas iegaumēšana

1880os gados vācu zinātnieks Hermans Ebinghauss (Hermann Ebbinghaus) sāka sistemātiski pētīt cilvēka atmiņu. Lai to darītu, viņš izgudroja neskaitāmus jaunvārdus, kuriem nebija nekādas nozīmes, un pielietoja dažādas stratēģijas to iegaumēšanai. Viņa pētījumi parādīja atkārtošanas nozīmīgumu un deva ieskatu informācijas aizmiršanas procesā. Ebinghausa nozīmīgākais mantojums ir "aizmiršanas līkne", kura parāda eksponenciālo iemācītās informācijas zudumu laika gaitā:

Laika gaitā Ebinghausa pētījumi izpelnījās kritiku par to, ka viņš lietoja beznozīmīgu informāciju, kas nav raksturīgi mācīšanās procesiem īstajā dzīvē. Neatkarīgi no tā, var izdarīt dažus būtiskus secinājumus, it īpāsi attiecība uz informācijas iegaumēšanu, piemēram, svešvalodas apguvē: Atkārtošana ir svarīga, bet nav efektīvi atkārtot to, ko jau zina. Mācīšanās būs efektīvāka, koncentrējoties uz to vielu, kas sagādā grūtības un palielinot laika astarpi star atkārtošanas reizēm. Šādu pieeju izmanto populārā "vārdiņu kaste", kā arī dažādas valodu mācību datora programmas un viedtālruņu aplikācijas. "Vārdiņu kastē" apgūstamā informācija tiek sagrupēta piecos, atšķirīga lieluma, iedalījumos. Informāciju, ko lietotājs atceras, tiek pārcelta uz nākošo iedalījumu, bet aizmirsta informācija tiek atgriezta pirmajā iedalījumā. Šādi nodrošina, ka pievērš uzmanību tikai tiem vārdiņiem, kuri nav iegaumēti. Iedalījumu atšķirīgie izmēri nodrošina laika atstarpes palielināšanos starp atkārtošanas reizēm.

Detalizētas instrukcijas vācu valodā.

Detalizētas instrukcijas angļu valodā.

Secinājumi

Interneta laikmetā aiz vien retāk sastopamaies ar vajadzību atcerēties lielu daudzumu informācijas. Tomēr, tas ir joprojām galvenais veids, kā saglabāt zināšanas ilgtermiņa atmiņā. Bez tā nav iespējams apgūt svešvalodu, kā arī daudzās profesijās bez tā neiztikt. Skolā un augstskolā studenti ir spiesti regulāri pārskatīt vielu, piemēram, sacerot kursa darbus vai gatavojoties eksāmeniem. Tas ir trūkums pieaugušo izglītības kursiem, kur šāda vajadzība nepastāv.

3. Mācīšanās stili

Psihologi ir attīstījuši virkni modeļu, kas mēģina ielikt kategorijās dažādos cilvēku mācīšanās veidus. Viens no tiem ir Nīla Fleminga (Neil D. Fleming) veidotais VARK (jeb VAK) modelis, kurā izdala četras mācīšanās pieejas, kas var būt raksturīgas cilvēkam:

  • Redzes pieeja (angl. Visual): Šie cilvēki dod priekšroku grafiskiem materiāliem, piemēram, ilustrācijām, kartēm, diagrammām un shēmām.
  • Dzirdes pieeja (angl. Aural): Šie cilvēki dod priekšroku verbālai informācijai, piemēram, klausīties lekciju vai diskutēt grupā.
  • Lasīšanas pieeja (angl. Read): Šie cilvēki dod priekšroku informācijai, kas pasniegta teksta veidā, piemēram, instrukcijas, izdales materiāli, Powerpoint prezentācijas.
  • Darbošanās pieeja (angl Kinesthetic): Šiem cilvēkiem ir svarīga fiziska aktivitāte, kas ļauj sasaistīt informāciju ar realitāti, piemēram, ar simulāciju palīdzību.

Secinājumi

Šādi iedalījumi pievērš uzmanību tam, ka cilvēkiem ir atšķirīgi mācīšanās veidi un nav viena pieeja, kas der visiem. Šo modeļu zinātnisko pamatotību ir grūti pierādīt un bieži vien pat tā ir apšaubāma, piemēram, jaunāki neirozinātnes atklājumi liecina par to, ka mācīšanās procesā vienmēr būs iesaistīti dažādi maņas kanāli. Bet nav šaubu par to, ka cilvēkiem ir atšķirīgi mācīšanās ieradumi, kurus jāņem vērā mācot. Arī ir skaidrs, ka visi būs tikai ieguvēji, ja mācīšanās procesā tiks aktivizēti vairāki maņas kanāli. Tāpēc pasniedzējam būtu jācenšas izmantot metodes, kas kombinē redzes, dzirdes, lasīšanas un darbošanās pieejas.

Šī doma sasaucas ar populāro apgalvojumu par to, ka cilvēks iegaumē 10% sniegtās informācijas to lasot, 20% – to klausoties, 30% – to redzot, 40% – to klausoties un redzot, 60% – to pārrunājot un 80% –sev pašam to atklājot un formulējot. Šiem skaitļiem nav nekāda zinātniska pamata, bet no tā izrietošie secinājumi ir viennozīmīgi pareizi: Daudzmaņu pieeja ir efektīvākā stratēģija mācību procesā un vislabākos rezultātus gūs tad, ja dalībnieki aktīvi līdzdarbojas mācību laikā.

4. Neirozinātnes atklājumi

Valodai, kustībai, vizuālas informācijas apstrādei, jēgas piešķiršanai un citām darbībām tiek aktivizētas atšķirīgas smadzeņu daļas, kas liecina par to, ka cilvēkam nav vienas atmiņas. Pēdējos 20 gados neirozinātne ir guvusi labu priekšstatu par to, kā šie procesi darbojas. Diemžēl šie atklājumi tikai ļoti lēnām atrod pielietojumu izglītības laukā.

Smadzenes nepārtraukti mainās. Viņas saglabā savu elastību visu mūžu, kā rezultātā vesels cilvēks var mācīties un mainīties neatkarīgi no viņa vecuma. Tai pat laikā jāatzīst, ka noteiktas spējas ar vecumu iet mazumā, piemēram, kļūst grūtāk atsaukt atmiņā informāciju un paiet ilgāks laiks uztvert un pielāgoties jaunām situācijām. Labā ziņa ir, ka cilvēks spēj lielā mērā kompensēt šos fiziskos trūkumus, liekot lietā dzīves pieredzi un attīstot alternatīvas stratēģijas, kā tikt galā ar šādām situācījām.

Nozīmīgāks šķērslis ir, ka daudzi pieauguši cilvēki pēc studiju gadiem ir zaudējuši mācīšanās prasmes. Nepalīdz, ka izglītības sistēma parasti nav bijusi veiksmīga attīstīt cilvēkos "mācīšanos mācīties" prasmi pirmām kārtām, nepievēršot pietiekošu uzmanību dažādu mācīšanās tehniku apguvei, kā piemēram, aktīvo lasīšanu, domu kartes metodi vai iegaumēšanas tehnikas.

Motivācijai ir tikai netieša ietekme uz mācīšanos. Tā nosaka, cik daudz pūliņu cilvēks ieguldīs un cik laika viņš pavadīs, cenšoties apgūt ko jaunu.

5. Smadzeņu puslodes

Zinātnieks Rodžers Sperijs (Roger Sperry) bija galvenais autors teorijai par smadzeņu dalījumu labajā un kreisajā puslodē.

Abām puslodēm piemīt specifiskas funkcijas. Vairums cilvēku kreisā puslode nodarbojas ar loģisko domāšanu, detaļām, faktiem, valodu, matemātiku, kārtību, secību, realitāti, drošību. Labā puslode pievērš uzmanību emocijām, "lielajai bildei", jēgai, iztēlei, simboliem un attēliem, ticībai, telpiskai uztverei.

Smadzeņu pusložu funkcijas

Jo abas puslodes ir cieši sasaistītas ar milzīgu skaitu nervu šķiedru (Corpus Callosum) un vairums darbību iesaista abu pusložu funkcijas, ikdienā ir grūti izdalīt to darbību. Bet šis modelis kalpo kā spēcīga metafora, lai raksturotu izaicinājumus, ar kuriem saskaras tradicionālā izglītības sistēma. Kreisās puslodes funkcijas atspoguļo kompetences, kas bijas nozīmīgas 20. gadsimtā. Rietumu kultūras izglītības sistēmas ideāls bija cilvēks arī labi attīstītām loģiskās domāšanas un analīzes prasmēm, kurš pievērš uzmanību detaļām, spēj strukturēt informāciju, ir daiļrunīgs un neuzņemas liekus riskus. Šīs kompetences augsti kotējās darba tirgū un turpina būt nozīmīgas daudzās sabiedrības jomās. Bet, lai būtu veiksmīgs 21. gadsimtā, ar to vairs nepietiek. Ir notikušas vairākas izmaiņas:

  • Stabils un mērķtiecīgs dzīves gājums, t.i. iegūt izglītību, atrast sev piemērotu darbu, kāpt pa karjeras kāpnēm, izveidot ģimeni un iet pensijā, ir kļuvis par izņēmumu: tā vietā ir stājušās nepārtrauktas pārmaiņas.
  • Informācija ir kļuvusi tik apjomīga, ka vairs nav iespējams to rūpīgi salikt hierarhiskā plauktu sistēmā, lai varētu izvērtēt cēloņus un sekas. Tāpat daudzas problēmas ir kļuvušas pārāk kompleksas, lai varētu veikt to analīzi ar tradicionālām metodēm.
  • Aizvien vairāk darba procesi tiek aizstāti ar datoriem vai lētāku darbaspēku citās valstīs, kā rezultātā mainās darbinieka kompetenču profils, piemēram, arī zemākos amatos ir kļuvusi nozīmīgāka spēja vadīt cilvēkus un strādāt komandā.

Rezultātā pieaug labai puslodei raksturīgo funkciju loma: jūtām, lielās bildes ieraudzīšanai, iztēlei, jēgas un iespēju meklēšanai, ticībai, uzdrīkstēšanās. Cilvēkam jāspēj izmantot iespējas, kas paveras un jāpielieto problēmu risināšanas prasmes, lai nepazustu informācijas pārpilnībā.

Secinājumi

Smadzeņu pusložu modelis apstiprina un papildina secinājumus par mācīšanās stiliem. Mācības būs efektīvas tad, ja tās ņem vērā abu pusložu funkcijas: parāda lielo bildi un katras informācijas vienības vietu tajā, piešķir sarakstiem un faktiem jēgu un papildina analītisko domāšanu ar iztēli.

6. Atslēgas kompetences

Iepriekš aprakstītās pārmaiņas mūsdienu sabiedrībā arī atspoguļojas Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes 2006. gadā publicētā rekomendācijā par atslēgas kompetencēm. Dokumenta pamatā ir doma, ka katram Eiropas pilsonim būtu jāapgūst šīs astoņas kompetences, lai varētu veiksmīgi iekļauties zināšanu sabiedrībā, kurā dzīvojam.

Detalizētāku informāciju par šo kompetenču kopumu var atrast publikācijā "Pamatprasmes mūžizglītībai Eiropas Pamatprincipu Kopums" (pdf). Gribas piebilst, ka latviešu tulkojums nav veiksmīgs, jo darba grupa, kas sastādīja šo sarakstu, lielu uzmanību pievērsa tam, ka termins "kompetence" ir daudz plašāks nekā "prasme", jo tajā ietilpst zināšanas, prasmes un attieksmes.

1. Saziņa dzimtajā valodā:

Spēja izteikt un interpretēt jēdzienus, domas, jūtas, faktus un viedokli gan mutiski, gan rakstiski (klausīšanās, runāšana, lasīšana un rakstīšana), un atbilstīgā un radošā veidā lingvistiski pilnvērtīgi iekļaujoties sociālajā un kultūras kontekstā – izglītībā un apmācībā, darbā, mājās un brīvajā laikā.

2. Saziņa svešvalodās:

Saziņai svešvalodās un saziņai dzimtajā valodā plašā nozīmē galveno prasmju aspekti ir kopīgi: tā balstās uz spēju saprast, izteikt un interpretēt jēdzienus, domas, jūtas, faktus un viedokļus gan mutiski, gan rakstiski (klausīšanās, runāšana, lasīšana un rakstīšana) attiecīgajā sociālā un kultūras konteksta diapazonā – izglītībā un apmācībā, darbā, mājās, brīvajā laikā – saskaņā ar indivīda vēlmēm vai vajadzībām. Saziņai svešvalodās nepieciešamas arī tādas prasmes kā informācijas atlase un starpkultūru izpratne. Indivīda lietpratības līmenis būs atšķirīgs četros aspektos (klausīšanās, runāšanas, lasīšanas un rakstīšanas), kā arī atšķirīgs dažādām valodām, kā arī atkarīgs no indivīda sociālās un kultūras iepriekšējās pieredzes, vides vajadzībām un/vai interesēm.

3. Matemātiskās prasmes un pamatprasmes dabaszinībās un tehnoloģijās:

A. Matemātiskās prasmes ir spēja attīstīt un piemērot matemātisko domāšanu, lai risinātu problēmu loku ikdienas situācijās. Par pamatu ņemot labas rēķināšanas iemaņas, tiek uzsvērts process un aktivitāte, kā arī zināšanas. Matemātiskās prasmes līdz noteiktiem līmeņiem ietver spējas un vēlmi izmantot matemātiskās domāšanas veidus (loģisko un telpisko) un tās izpausmes (formulas, modeļus, konstrukcijas, grafikus/diagrammas).
B. Prasme dabaszinībās attiecas uz spēju un vēlmi izmantot zināšanu un metožu kopumu, ko izmanto dabas izskaidrošanai, lai noskaidrotu jautājumus un izdarītu uz liecībām pamatotus secinājumus. Prasmi tehnoloģijās uzskata par zināšanu un metožu izmantojumu, reaģējot uz noteiktām cilvēku vēlmēm vai vajadzībām. Prasme dabaszinībās un tehnoloģijās ietver cilvēku darbības radīto izmaiņu izpratni un individuālu pilsonisko atbildību.

4. Digitālā prasme:

Digitālā prasme ietver pārliecinošu un kritisku informācijas sabiedrības tehnoloģiju (IST) izmantojumu darbā, brīvajā laikā un saziņā. Pamatiemaņas IKT veicina datoru izmantošanu, lai iegūtu, novērtētu, uzglabātu, radītu, sniegtu informāciju un apmainītos ar to, un komunicētos un piedalītos sadarbības tīklos ar interneta palīdzību.

5. Mācīšanās mācīties:

"Mācīšanās mācīties" ir spēja uzņemties un turpināt mācības, organizēt savas mācības, tostarp efektīvi plānojot laiku un informāciju, gan individuāli, gan grupās. Šī prasme ietver izpratni par savu mācību procesu un vajadzībām, nosakot pieejamās iespējas un spēju pārvarēt šķēršļus, lai mācītos veiksmīgi. Šī prasme nozīmē jaunu zināšanu un prasmju ieguvi, apstrādi un uzņemšanu un vadošu norādījumu meklēšanu un izmantošanu. Mācīšanās mācīties iesaista izglītojamo iepriekšējo zināšanu un dzīves pieredzes papildināšanā, lai izmantotu zināšanas un prasmes dažādos kontekstos – mājās, darbā, izglītībā un apmācībā. Indivīda prasmei galvenais ir motivācija un ticība sev.

6. Sociālās un pilsoniskās prasmes:

Šīs prasmes ietver personīgās, starppersonu un starpkultūru prasmes un attiecas uz visām uzvedības formām, kas sagatavo indivīdus efektīvai un lietišķai dalībai sabiedriskajā un darba dzīvē, un īpaši sabiedrībās, kas kļūst aizvien daudzveidīgākas, un, ja nepieciešams, konfliktu risināšanai. Pilsoniskā prasme sagatavo indivīdus pilnīgai līdzdalībai pilsoniskajā dzīvē, kas pamatojas uz zināšanām par sociāliem un politiskiem jēdzieniem, struktūru, gatavību aktīvai un demokrātiskai līdzdalībai.

7. Pašiniciatīva un uzņēmējdarbība:

Pašiniciatīva un uzņēmējdarbība attiecas uz indivīda spējām pārvērst idejas darbībā. Tā ietver radošu pieeju, inovāciju un riska uzņemšanos, kā arī spēju plānot un vadīt projektus, lai sasniegtu mērķus. Tā atbalsta indivīdus ne tikai ikdienas dzīvē mājās un sabiedrībā, bet arī darbavietā, palīdzot apzināties darba nozīmi un izmantot izdevības, un ir īpašu zināšanu un prasmju pamats, kas nepieciešamas tiem, kas veicina vai nodarbojas ar sociālo darbību vai komercdarbību. Tam būtu jāietver ētisko vērtību apzināšanās un jāveicina laba pārvaldība.

8. Kultūras izpratne un izpausme:

Ideju, pieredzes un emociju nozīmes novērtējums vairākos plašsaziņas līdzekļos, tostarp mūzikā, izpildītājmākslā, literatūrā un vizuālajā mākslā.

7. Secinājumi mācīšanai

  • Pieauguši cilvēki ir motivēti mācīties, ja tēma un sniegtā informācija viņiem šķiet nozīmīga.
  • Cilvēkiem ir atšķirīgi mācīšanās ieradumi. Grupu darbs ir labs instruments, lai ņemtu vērā dažādos zināšanu līmeņus un intereses.
  • Sniedzot informāciju, vēlams uzrunāt dažādus maņu kanālus.
  • Redzot "lielo bildi", cilvēkam būs vieglāk ievietot jaunu informāciju, piemēram, uzsākot mācības vajadzētu sniegt visa satura pārskatu un jāizskaidro katras tēmas nozīmi.
  • Jaunu informāciju vēlams sasaistīt ar to, ko cilvēks jau zina.
  • Jaunas informācijas apgūšanai svarīgi nodrošināt vidi brīvu no stresa.
  • Katrā priekšmetā var attīstīt atslēgas kompetences, piemēram, problēmu risināšanu, darbu komandā vai "mācīšanos mācīties".