E-mācības: Jauno tehnoloģiju izmantošana mācību procesā

1. Apvērsums izglītības pasaulē

Skatoties, cik gausi notiek pārmaiņas Latvijas skolās, augstskolās un citās mācību iestādēs, viegli var palaist garām, ka izglītības pasaulē notiek straujas pārmaiņas, kuru sekas vēl pat nevaram apjaust. Divi piemēri:

2006.gadā Salmans Kāns (Salman Khan) sāka radīt Youtube videoklipus, lai palīdzētu savam brālēnam un citiem paziņām matemātikā skolā. Dažus gadus vēlāk šos klipus skatījās miljoniem skolēnu un skolotāju. Tika nodibināta Khan Academy, kura ir radījusi tukstošiem mācību video un izveidojusi programmatūru skolēnu un skolotāju atbalstam. Šo video klipu priekšrocība ir iespēja tos apstādināt un atkārtot, līdz skolēns ir sapratis domu. Attīstot tālāk šo pieeju, dažādās pasaules valstīs tiek ieviests “apgrieztās klases” princips (Flipped Classroom) skolēni mājās patstāvīgi apgūst mācību vielu ar video klipu un datorizētu kontroles jautājumu palīdzību. Rezultātā skolotājam nav jātērē laiks stundā, lai izklāstītu saturu, bet iegūto laiku var veltīt projektiem, motivēšanai un mērķtiecīgām konsultācijām.

Cita parādība, kas maina izglītības pasauli, ir plašā pieejamība brīviem pašmācību un tālmācību kursiem. Internetā var atrast brīvus mācību resursus par dārzkopību, augstāko matemātiku, programmēšanu, literatūru, astroloģiju, mašīnas remontēšanu vai gandrīz jebkuru citu interesējošo tēmu. Šī attīstība sasniedza jaunu kvalitāti, kad pirms vairākiem gadiem virkne pasaules vadošo augstskolu, piemēram, Berkeley University of California, padarīja pieejamus savu lekciju ierakstus un izdales materiālus. Starplaikā miljoniem cilvēku pasaulē mācās {tip Massive Open Online Course (MOOC)}brīvi pieejamos augstskolu studiju kursus{/tip}, ko piedāvā tādas vietnes kā Coursera un edX. Pašlaik notiek aktīvs darbs pie šādā veidā iegūto zināšanu akreditēšanas, piemēram Mozilla virzītais Open Badges Project.

No tālmācības sākuma gadiem ir saglabājies uzskats, ka tā lielākajai daļai cilvēku ir nepiemērota mācīšanās forma, jo process ir vientuļš un ātri zūd motivācija. Veiksmīgi īstenotos kursos šī problēma ir lielā mērā atrisināta, pateicoties sociālajiem medijiem, diskusiju forumiem un kopīgiem projektiem, kas ļauj studentiem veidot globālu kopienu.

Izmantojot jaunās tehnoloģijas, lai analizētu, kā miljoniem cilvēku mācās kādā Khan Academy vai Coursera kursā, dod jaunus ieskatus, kas strādā un kas nestrādā mācību procesā. Sasaistot šos datos balstītos secinājumus ar aktuālajiem neirozinātnes atklājumiem, veidojas jauns zinātnisks pamats mācīšanas efektivitātes celšanai.

Coursera dibinātaja Dafne Kolera (Dapnhe Koller) dod iedvesmojošu ieskatu atvērto studiju iespējās (angļu valodā):

Kāpēc izmantot e-mācības pieaugušo izglītība?

Paralēli šīm lielajām pārmaiņām izglītības pasaulē, arī pieaugušo izglītības pakalpojumos pastāv plašas iespējas likt lietā jaunās tehnoloģijas mācību satura un formas pilnveidei. Bet joprojām nereti izskan jautājums, kāpēc man kā pasniedzējam izmantot e-mācības? Vēlos atbildēt ar pretjautājumu: Kāpēc neizmantot brīvi pieejamus rīkus, kas ļauj mācības padarīt interesantākas, veicina patstāvīgu mācīšanos, sekmē to pieejamību, nodrošina satura aktualitāti un rada iespēju to sasaistīt ar dalībnieku reālajām vajadzībām, sekmē dalībnieku aktīvu līdzdalību un dalīšanos savā pieredzē, dod iespēju uzturēt kontaktu ar dalībniekiem pirms un pēc mācībām, mācību laikā atbrīvo laiku diskusijām un saturu padziļinātai izpratnei, ļauj integrēt pasaules vadošo ekspertu atklājumus un atzinumus un paver dalībniekiem iespēju mācīties sev tīkamā veidā un laikā?

2. E-mācību lietošanas scenāriji

Pastāv virkne mītu, pārpratumu un šķēršļu, kas liedz pilnvērtīgi izmantot jauno tehnoloģiju sniegtās iespējas. Mācību process būs efektīvāks tad, ja tas sekmē dalībnieku aktīvu iesaistīšanos, diskusijas, pieredzes apmaiņu un patstāvīgu darbu. Līdzīgi kā klātienes mācībās, arī e-mācību pasaulē daudzviet turpina dominēt vienvirziena komunikācija, piemēram, ievietojot apgūstamo materiālu e-vidē un sagaidot, ka dalībnieks to patstāvīgi apgūs.

Slaidos ir apkopoti četri scenāriji, kā e-mācības var papildināt tradicionālo mācību procesu. Piespiedi attēlu, lai skatītu prezentāciju. (Ja ir problēmas ar prezentācijas skatīšanu tiešsaistē, skati to pdf formātā).

3. Kas jāņem vērā e-mācību risinājumu meklējumos

Pieejamība

Programmatūrām un aplikācijām var būt nozīmīgs jautājums, kurām platformām tās ir pieejamas. Cilvēki šodien lieto atšķirīgas tehnoloģijas, piemēram viedtālruņiem plaši izplatītas ir iOS un Android platformas, bet tradicionālo datoru pasaulē ievērojami palielinās Apple un Chromebook datori.

Liela problēma e-mācību pasaulē ir "lielo" valodu dominance. Ja risinājumam jābūt lietojamam vai pielāgojam latviešu valodā, strauji sarūk pieejamo rīku klāsts.

Programmatūras ilgtspēja un atvērtība

Internetā ir atrodami daudz atraktīvu e-mācību risinājumu, piemēram, testu veidošanas aplikācijas, prezentācijas veidošanas programmas vai kompleksi valodu mācīšanas risinājumi. Pirms iegulda laiku un naudu šādā pakalpojumā, ir jāpatur prātā, ka pastāv risks, ka tas pēc pāris gadiem būs bankrotējis, pārpirkts, mainīta lietošanas politika vai pārveidots tā, ka vairs neatbilst vajadzībām. Pirms sāk nopietni izmantot kādu pakalpojumu, ir jāizpēta, kādā veidā un formātā var atgūt savus datus, ja izlemj atteikties no šī pakalpojuma vai tas beidz pastāvēt. Atvērtā pirmkoda risinājumi, kas nepieder vienam uzņēmumam bet tiek uzturēti no dažādām ieinteresētām personām, bieži vien ir ilgtspējīga alternatīva dažādiem slēgtiem risinājumiem.

Citi izaicinājumi un šķēršļi

  • Būs jāmācās, lai kvalitatīvi apgūtu izvēlēto tehnoloģiju.
  • Lielākais šķērslis jauno tehnoloģiju ieviešanā mācību procesā ir paši pasniedzēji, kuri bieži vien nevēlas mainīt ierasto pasniegšanas veidu vai nezina kā jaunās tehnoloģijas lietderīgi likt lietā.
  • Mācību iestādēm, kuras vēlas nopietni pieķerties e-mācībām, ir vēlams to darīt plānveidīgi un sistemātiski, paredzot līdzekļus ne tik vien tehnoloģiju ieviešanai, bet arī pasniedzēju un lietotāju apmācībai un atbalstam.
  • Pieejamais informācijas un e-rīku skaits ir neaptverams un tas nepārtraukti mainās.
  • Daudzi krāšņi risinājumi pavedina pasniedzējus vairāk uzmanības pievērst formai nekā saturam.

4. E-mācībām pieejamo rīku pārskats

Komunikācija

Var atšķirt starp risinājumiem, kas nodrošina sinhronu komunikācija – tātad cilvēki sazinās tiešsaistē, kā tas notiek telefona sarunā, un risinājumiem, kas nodrošina nesinhronu komunikāciju, kā tas notiek sarakstē pa pastu.

Skype

Skype nodrošina balss, teksta un video sazināšanos. E-mācībām tas piedāvā dažas interesantas papildus iespējas, piemēram, datora ekrāna parādīšanu, failu apmaiņu un konferenču zvanu.

Skype ir visiem zināms, tas ir daudzu gadu garumā pārbaudīts risinājums un tas darbojas uz visām platformām. Konferenču zvaniem zvanu kvalitāte mēdz būt nestabila.

Arī Google piedāvā līdzīgu pakalpojumu, bet nav nepieciešams instalēt atsevišķu programmatūru: Google Hangouts.

Ekrāna kopīgošana

Ir daudzas programmas, kuras ļauj citiem cilvēkiem tiešsaistē rādīt savu datora ekrānu, piemēram, lai rādītu prezentāciju vai apmācītu datora lietās. Citas programmas iet soli tālāk un ļauj citam cilvēkam piekļūt savam datoram, piemēram, lai tajā novērstu kādu problēmu. Izcils produkts šajā jomā ir Teamviewer, kuru nekomerciālos nolūkos var lietot bez maksas.

Tērzētavas

Ne tik tālā pagātnē modē bija tērzētavas (chatrooms), kuros cilvēki tiešsaistē sarakstijās. To funkciju lielā mērā ir pārņēmuši sociālie tīkli, kā piemēram, Facebook vai Google Hangouts.

Forumi

Nesinhronās komunikācijas klasiskais risinājums ir diskusiju forumi, kuros uzdot jautājumus, dalīties pieredzē vai apspriestu kādu jautājumu. Vairums e-mācību vietnēm ir iekļauta foruma funkcija bet pastāv arī daudzi alternatīvi piedāvājumi internetā, piemēram, Google Groups. Forums var būt ļoti veiksmīgs komunikācijas kanāls e-mācību procesā, jo tas ļauj cilvēkam atbildēt sev ērtā laikā, arī “klusie” dalībnieki iesaistās un saturs bieži vien ir kvalitatīvāks, jo cilvēks ir apdomājies pirms savas domas izteikšanas. Diemžēl dzīve liecina par to, ka vairums forumu netiek aktīvi izmantoti un tie pārtop par “kapsētām”. Lai dalībnieki aktīvi izmantotu forumu, jāveic liels moderēšanas darbs un jānodrošina, ka tur ir atrodams cilvēkus interesējošs saturs, kurš regulāri mainās un papildinās.

Komunikācijā starp kolēģiem forums var būt labs risinājums, ar kuru aizstāt nepārskatāmas e-pastu diskusijas, jo nodrošina, ka visas domas pieejamas vienviet un papildus pastāv iespēja tās sastrukturēt un vadīt.

Īsziņas

Jau 90to gadu beigās Londonā tika mēģināts apmācīt bezpajumtniekus ar īsziņu (SMS) palīdzību. Mūsdienīgākas alternatīvas īsziņām ir dažādas viedtālruņu aplikācijas, piemēram WhatsApp un Twitter. Ņemot vērā, cik daudz cilvēku izmanto šādu komunikācijas formu savā ikdienā, noteikti var atrast interesantas iespējas to likt lietā mācību nolūkos.

Sociālie mediji

Zinot, ka vairums cilvēku mūsdienās lieto sociālos medijus, ir acīmredzami, ka arī tām var būt nozīmīga vieta savstarpējai komunikācijai. Var atrast citus radošus pielietojumus mācību nolūkos, piemēram, dalībnieki var kopīgi radīt savu Facebook , Pinterest vai Springpad lapu, kurā dalās ar fotogrāfijām, resursiem un citiem atradumiem.

Jāņem gan vērā, ka daļu cilvēku rūp privātums un dara viņus piesardzīgus pret šāda veida vietnēm.

Resursi internetā

Ja ir svešvalodas zināšanas, nav laikam nekā, ko internetā neatrast. Šeit esmu apkopojis dažas e-mācību kontekstā nozīmīgas attīstības.

Open Education Resources (OER)

Open Education Resources ir brīvi mācīšanās resursi, kurus jebkurš lietotājs var izmantot savām vajadzībām. OER kustība ir salīdzinoši jauna, bet nav šaubu, ka tā strauji attīstīsies. Šo resursu struktūra, saturs un kvalitāti ir svārstīgi, tāpēc jāparedz laiku to izpēti. Gribas piebilst, ka šādas kustības strādā divos virzienos – cilvēki var ņemt tur pieejamos materiālus, bet vēlams, arī dalīties ar saviem resursiem vai iesaistīties to pilnveidē un tulkošanā. Ievadot meklētājā terminu “OER”, atvērsies liels skaits vietņu. Labs meklējuma sākuma punkts varētu būt OER Commons.

Creative Commons

Turpinot brīvo resursu tēmu, vērts pieminēt Creative Commons kustību, kas cenšas radīt alternatīvu tradicionālai, neelastīgajai autortiesību sistēmai. Tā ļauj autoram precīzi norādīt, ko drīkst un ko nedrīkst darīt ar viņa materiāliem, piemēram, ka to drīkst izmantot tikai nekomerciāliem nolūkiem un tos nedrīkst mainīt. Creative Commons mājaslapa ir arī labs izejas punkts, ja meklē brīvus attēlus vai citus mediju produktus. Diemžēl Latvijā šai sistēmai nav likumiska spēka, bet ir cilvēki, kas pie tā strādā.

Podraidījumi

Podraidījumi (podcasts) ir audio ieraksti, kurus var klausīties tiešsaistē vai lejupielādēt savā datorā vai telefonā. Ir dažādas aplikācijas, kuras ļauj abonēt atsevišķus radījumus, kuri tiks automātiski lejupielādēti noteiktajā laikā. Ieskatoties podraidījumu direktorijas, piemēram, Learn Out Load Podcast-Directory vai Podcastdirectory.com redzēsi, ka pieejamais tēmu un raidījumu klāsts ir milzīgs, padarot to par interesantu mācīšanas un mācīšanos resursu.

Youtube

Miljoniem cilvēku dienu dienā lieto Youtube, bet vairums cilvēku neapzinās, ka tas ir izcils mācīšanās resurss, kur par gandrīz jebkuru jautājumu atrast video instrukcijas. Īso klipu formāts padara to par ideālu resursu, ko iekļaut savās mācībās.

Satura prezentēšana

Domu kartes aplikācijas

Domu kartes metode ir izcils instruments satura ģenerēšanai, apkopošanai un strukturēšanai, piemēram, konspektēšanai, plānošanai vai prezentēšanai. Izmantojot šim nolūkam planšetdatoru vai stacionāro datoru, process var likties mazāk radošs, bet ir arī lieli ieguvumi, piemēram, nekad neaptrūksies vietas, var ērti pārvietot saturu un rezultātu var eksportēt dažādos formātos. Freemind ir spēcīgs atvērtā koda risinājums. Ja grib vizuāli glītāku rezultātu, iesaku Simplemind , kas pieejams par nelielu maksu kā mobilo iekārtu aplikācija un kā datora programma.

Prezi

Pēdējos gados Prezi ir kļuvis par populāru alternatīvu “garlaicīgajām” Powerpoint prezentācijām. Rezultāts var būt atraktīvs, bet ja neuzmanās, tas arī var būt haotisks un mulsinošs. Arī jāņem vērā, ka Prezi saturu nevar eksportēt uz citiem formātiem, ja neskaita pdf. Tātad, ja šis produkts kaut pārtaps par maksas pakalpojumu vai beigs pastāvēt, nebūs labi):

Web lapas

Ir kļuvis salīdzinoši vienkārši radīt savu mājaslapu, blogu vai sociālā mediju lapu. Tā ir iespēja pasniedzējam padarīt pieejamo informāciju, dalībniekiem publicēt savu veikumu vai radīt publiski pieejamu projektu.

E-grāmatas

Pašlaik (2016. gada sākumā) e-grāmatas latviešu valodā nav plaši izplatītas, pat bībele joprojām nav pieejama e-grāmatas formātā. Par spīti tam arī šeit aiz vien lielākam cilvēku skaitam ir e-grāmatu lasītājs vai aplikācija, kas ļauj to darīt telefonā vai planšetdatorā. Ja gribi pats radīt savu e-grāmatu, piemēram, lai dalītos ar mācību materiālu, ieskaties Sigil, kas ir brīva programmatūra, ar kuras palīdzību radīt e-grāmatas epub formātā.

Kopdarbs

“Mākoņu glabātuves”, kā piemēram, Dropbox, ļauj vienviet padarīt pieejamos failus. Viena no iespējām, ka to izmantot mācību procesā, ir izveidot kopīgu mapi, kurā katrs dalībnieks ievieto savus kursa darbus vai citus resursus.

Risinājumi, kā Google Drive vai Zoho, iet soli tālāk, jo failu glabāšana ir papildināta ar tiešsaistes ofisa aplikāciju, ļaujot vairākiem cilvēkiem vienlaikus strādāt pie tā paša dokumenta.

Līdzīgs princips darbojas “wiki” dokumentiem: Wiki ir programmatūra, kas ļauj ērti radīt kompleksus dokumentus, piemēram, instrukcijas vai zināšanu datubāzes. Slavenākā wiki vietne ir vikipēdija, bet ir dauzi citi noderīgi resursi, kas izmanto šo tehnoloģiju. Var ieskatīties bloga rakstā Best Educational Wikis of 2011, lai gūtu priekšstatu par dažiem šāda veida vietnēm izglītības jomā. Populāra vietne jauniešu vidū ir Harry Potter Wiki, kurā ir radītas vairāk nekā 11.000 lapu (salīdzinājumā: Vikipēdijas latviešu versijā ir 52.000 rakstu).

Padlet ir vienkārši lietojama tiešsaistes platforma, kurā glabāt un dalīties ar idejām. Trello iet soli tālāk, piedāvājot virkni funkciju, kuras palīdzēs organizēt kopīgu projektu.

Projekta platformas

Ir pieejamas īpaši sadarbībai un projektu darbam radītas vietnes, kā piemēram Ning (maksas), Clinked (maksas) un OpenAtrium (brīva programmatūra).

Aktivitātes un spēles

Spēles un testi

Ir neskaitāmas vietnes ar spēlēm un testiem, ko izmantot mācīšanās nolūkiem, piemēram, testi, krustvārdu mīklas un iegaumēšanas treneri. Viens no pirmajiem šāda veida risinājumiem bija Hot Potatoes, kurš gan starplaikā izskatās morāli novecojis un ir nākuši vietā vizuāli atraktīvāki produkti.

Gamification

Jauna parādība, kas strauji gūst popularitāti, ir spēļu elementu pārnešana uz darba un mācīšanas vidi, lai veicinātu cilvēku ieinteresētību un motivāciju. Pastāv īpaši šim nolūkam radītas vietnes, piemēram Bunchball, bet spēļu elementus var ieviest mācību procesā arī bez papildus tehnoloģijām, piemēram, izsludināt balvas par aktīvu līdzdalību, sastādīt aktīvāko dalībnieku līderu sarakstu, mācību vielu sadalīt pa līmeņiem, kurus dalībnieki sasniedz, vai sadalīt dalībniekus pa komandām un organizēt sacensības starp tām.

Serious games

Ar serious games apzīmē spēles, kuras ir radītas nopietniem nolūkiem. Tās ir attīstījušās kā atsevišķs žanrs izglītības un spēļu pasaulē. Labu ieskatu piedāvā ES projekts Serious Games Network.

Simulācijas

Datora simulācijas ļauj atdarināt reālas problēmas virtuālā pasaulē, ļaujot cilvēkiem trenēties un attīstīt savas prasmes drošā vidē. Viens no pionieriem šajā jomā ir ASV armija, kas izmanto datora spēles gan zaldātu rekrutēšanai, gan apmācīšanai. Simulāciju izveide ir dārgs un laikietilpīgs process, tāpēc šāds risinājums ir interesants pirmām kārtām lielām organizācijām. Pastāv brīvas alternatīvas, piemēram, OpenSimulator un Second Life, kas ap 2005. gadu bija ļoti populāra virtuālā pasaule. Daudzas mācību iestādes meklēja ceļus, kā šo vidi izmantot mācīšanas nolūkiem. Atsevišķi centieni vēl ir dzīvi, piemēram, ES projekts IVY pēta iespējas to izmantot tulku sagatavošanas procesā.

Mācīšanās platformas

Moodle un citas kursu pārvaldīšanas sistēmas (angliski Course Management Systems) ir e-vides, kas radītas mācību un mācību procesa pārvaldīšanai. Tajās ir iekļauts plašs rīku klāsts, ko pasniedzējs var izmantot mācībām, kā arī tiek nodrošinātas iespējas pārvaldīt dalībniekus un administrēt mācību procesu. Latvijā pēdējos gados vairums organizāciju izvēlas tieši Moodle programmatūru, jo tā ir brīva, latviskota un nodrošina plašu funkciju klāstu.

Toma pieredze e-mācību jomā

Mans galvenais darbības lauks ir pieaugušo izglītība. Ieskatoties Metodes.lv, redzēsi, ka daudz strādāju pie jautājumiem, kas skar mācīšanas un mācīšanos efektivitāti. Ar e-mācībām nodarbojos no 2000to gadu sākuma, ar Moodle darbojos no 2005. gada. Esmu vadījis divus starptautiskus projektus, kuros veicinājām jauno tehnoloģiju izmantošanu pieaugušo izglītībā, īpašu uzmanību pievēršot Moodle platformai. Esmu Eiropas Komisijas eksperts-vērtētājs pieaugušo izglītības un e-mācību projektiem.

Labprāt dalos ar savu pieredzi un zināšanām Moodle un citu jauno tehnoloģiju izmantošanā mācību procesā, piemēram, e-mācību ieviešanas stratēģijas izstrādē, esoša satura pielāgošanā interneta videi, Moodle vidē iekļauto rīku radošā izmantošanā, pasniedzēju un administratoru sagatavošanā darbā ar šiem rīkiem un tml.

Ja plāno ieviest e-mācības savā organizācijā vai ir vajadzīga informācija un idejas kādā ar e-mācībām saistītā jautājumā, sazinies ar mani!